Peteris noplatija rokas.

– Labi, mes tevi pierunajam. Katram gadijumam panemu pudeli. Ka es zinaju… – Vins noliecas, attaisija sporta somu ar NHL hokeja kluba Vasingtonas Capitals emblemu un, raknajoties pa to, izvilka aizkorketu Chivas Regal viskija pudeli.

"Es panemu to, kas bija seifa…" vins apmulsis sacija, pamanijis uz vinu verstos skatienus.

"Nu, Petja…" Deniss apbrinojami teica. – Tu esi sava gara!

– LABI. – Piters atkal noliecas un iznema divas sokolades tafelites un kaltetu bananu paku.

Kad visi, iznemot Davidu, bija izdzerusi piecdesmit gramus un Piters atkal ieleja viskiju plastmasas glazes, Liza peksni teica:

"Protams, neviens no jums nepamanija, kapec es valkaju T-kreklus un bluzes ar garam piedurknem no sestas klases tresa ceturksna."

Visi, kas sedeja biroja, saskatijas.

"Likas, ka notiek dazas sarunas… kas jums ir… atvainojiet, kaut kads jostas roze vai herpes… ko mes izdomajam tualete dumu pauzu laika," Peteris iesaka. "Bet tad, cik es atceros, visi nolema, ka esat kautrigs." Un kaut ka tas sakartojas.

Liza pamaja.

"Tas bija pilnigas sausmas." elle. Mani vecaki gandriz kluva traki. Vini domaja, ka esmu pievienojies kaut kadai bandai, ka mani ir savervejusi ieslodzitie, ka esmu kluvis par noziedznieku… isi sakot, man vajadzeja daudz pulu, lai vinus pierunatu, lai vini par to nestasta. tas puisis… kuru vispar tu saproti. Peleka uzvalka. Es apsoliju, ka lidz skolas beigam neiegusu nevienu B. Un ta bija musu vienosanas, kas mums bija jaievero. Man tas bija mezonigi gruti. Tu pat nevari iedomaties…” Viktors pamanija, ka vinas acu kaktinos dzirkstija asaras. Dzelzs sieviete, miljardiere, kas no nulles izveidoja Krievijas lielako spelu imperiju, tagad sez un gandriz raud vinu prieksa. Un tad… visi viltigi par vinu cuksteja un smejas. Par vinas divaino uzvedibu. Lai gan… ja ta padoma, katrs, kas tur viesojas, kaut ko slepa.

"Es nezinu, vai vini butu gatavi izpildit savus draudus, ja man neizdosies un iegutu vismaz vienu B." Varbut ja. Tie bija tadi cilveki…” Vina iegrauza pirkstus galda virsma. – Kopuma tam nav nozimes. Man neizdevas. Bet… ko tas man maksaja…

Piters lenam ieleja vinas glaze viskiju un ar pudeli roka apstajas. Liza pat nepamanija vina kustibu.

"Ak, sasodits…" vins cuksteja. "Galu gala es ari… teicu visadas lietas…" vina roka nedaudz triceja.

Liza uzlika brivo roku vinam uz pleca.

"Nekas, Petja, ta ir pagatne." Jus jautajat, kapec es nenonemu tetovejumu. Pirmkart… astondesmitajos gados nebija salidzinosi drosu veidu, ka to izdarit – tikai operacija, pec kuras mana roka butu neatgriezeniski izkroplota. Vecaki gribeja to darit, viniem bija vienalga, lai tikai neredzetu so kaunu. Bet kada brinuma del man tomer izdevas nosargat savu roku. Lai gan sasoditais tetovejums dega un niezeja katru dienu, nedodot man ne sekundi miera.

"Nabaga meitene…" Deivids tikko dzirdami teica. – … nedariet griezumus uz kermena un nerakstiet uz sevi. Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs.

Liza pagriezas pret vinu, pazibinaja acis un pamaja.

– Ja, es par to uzzinaju velak. Tacu jau bija skaidrs, ka izcilai studentei nevar but tetovejums. Tas nav tikai arkartejs notikums, tas ir pasaules gals, ja velaties. Maz ticams, ka jus to varesit izskaidrot musdienu skoleniem vai vinu vecakiem, par kuriem nesmietos.

Parlasiju visus kosmetikas padomus par vecuma plankumu likvidesanu, petiju kimijas zurnalus un macibu gramatas, ieriveju ada citronskabi un udenraza peroksidu. Pat kaut kur lasiju, ka kaka urins palidz… kad atceros, nodrebju. Bet viss ir velti. Un katru ritu, pirms dosanas uz skolu, es rupigi apseju so vietu. "Vina paskatijas uz savu plecu un rugti pasmaidija.

Vitja sausmas klausijas vinas vardos un peksni skaidri iedomajas – it ka laika durvis butu nedaudz paverusas un vins varetu redzet, kas ir paslepts – tris huliganus, kuri sit skolas pagalma guloso Hornetu. Vienam no viniem uz rokas bija tiesi tads pats galvaskauss. Tikai bez rozes. Un bez burtiem. Vins vareja to zveret. Bet ka?

It ka dzirdot vina domas, Liza sastinga, apgaza viskija glazi un turpinaja:

– Un… ne, Petja… ceka nav arkartas komiteja. Paskatijos specialas gramatas, tada saisinajuma nebija, neviens neinjiceja. Tas ir pavisam savadak.

Biroja valdija navejoss klusums. Vareja dzirdet kveldiega dukonu spuldzite pie griestiem.

– Vai tas ir tas, ko es domaju? – Viktors klusi jautaja.

Lena nodrebeja – vina sedeja vinam blakus, skita, ka vini unisona doma par vienu un to pasu. Viktors paskatijas apkart uz saviem klasesbiedriem. Skiet, ka visi zinaja atbildi, kas karajas gaisa, tacu vini to nepateica skali.

Liza viegli pamaja.

– Ja. Tie ir vina iniciali. Cervjakovs Konstantins.